#####
14. jan 2014. 07:37
Tu biji mans mīļuma rīts, tu biji mans maiguma vakars
Un nesaki, ka tas bijis un kāds tev ar to vairs sakars.
Ir gājuši mēneši, dienas,bet zudis jau nav nekas.
Tik noslēpts aiz nedienu sienas ,aiz vārda ,kurš bija tik ass..
Varbūt tāpēc nosargāt vēlos liesmiņu mazo ,kas tumsā trīc,
Jo tu biji mans maiguma vakars, jo tu biji mans mīļuma rīts.
Un tikai pilnīgā tumsā to dzirkstīti ieraudzīt var
Kura starp pelniem kvēlo ,kuru abi tā baidamies skart.
Bet kaut kur sirsniņā dziļi dziļi šī mazā oglīte gail
Tikai dusmās nenopūt viņu jo tai no vēja ir bail
Un kaut kur atmiņās tālu tālu vēl kāda stīga trīc
Jo tu biji mans maiguma vakars, kļūsti atkal mans mīļuma rīts.
Atslegas vārdi: pārdoma1
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
huseyin m. 16. jan 2014. 05:27super-šiītu
Ingrida X. 14. jan 2014. 12:54..........nav jau par ko.. pati esmu no tām, kas pieķeras daudz par daudz.. jo- kā citā blogā šodien rakstīts: patiesa siltuma un mīļuma ilgojas jebkurš; tikai- jāmācās sevi pasargāt; atk zinu- uzrakstīt viens, varēt- gluži cits; bet tad, kad tev šķiet- nupat mana pasaule drupās, tad ir vēl daudz daudz trakāk.. Loģiski, ka gribas būt tai, kas esi, vēl loģiskāk, ka sirds pretojas brēkdama, kad, par katru cenu!, cenšos to aizsargvalnīti sevī sastutēt....bet...saprati jau, ko vēlējos pateikt. Un- tas jau nenozīmē, ka neticu beigām laimīgām
Lai sanāk! Juta! :)
Juta J. 14. jan 2014. 12:45Paldies!
Ingrida X. 14. jan 2014. 12:36Juta.
Es rakstīšu tā, kā to šobrīd saprotu es.
Jā, pirmā doma ir: nosargāt to liesmiņu mazo!, tā bija tik šausmīgi sava, un tik ļoti negribas pieņemt domu, ka tā vairs nav MANA liesmiņa!; ilgi liksies neiespējami to pieņemt! .. tikai saprotu arī vienu- laiks nestāv uz vietas, un- ieciklējoties tajā oglītē, kas nu jau vairs neliek acīm mirdzēt, varu aizlaist vējā dienas un gadus.... Rakstu, ko zinu. Protams!- zinat ir viens; spēt- gluži kas cits..
Guna a. 14. jan 2014. 11:27...nesaki -
biji Tu man ,
saki -
Tu būsi vēl !