Atminas...

5. jan 2014. 23:39

Tāpat kā atnāci ,Tu aizej projām
Kaut jāatzīst ka tas man drusku sāp.
Šo mīlu,kas tik ātri aiziet bojā,
Pat negribu no bojās ejas glābt.

Vairs tiešām nav no svara,kas ir vainīgs,
Es vainas tiesu uzņemos labprāt.
Tev nav ko taisnoties- ir cilvēks mainīgs:
Ko šodien mīl,to rīt spēj sāpināt.

Un tomēr,kad es atceros,cik skaisti
Mums abiem kādreiz atblāzmoja rīts,
Šīs atmiņas man negribētos aiztikt,
Man ļoti gribētos tās paņemt līdz.

Pats galvenais - Tu vari aiziet projām,
Kas bija skaists,tas projām neaizies.
Par skaistumu,kas mūžam neiet bojā,
Man negribot Tev jāsaka PALDIES !

Atslegas vārdi: Dzīv e0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Ingrida X. 6. jan 2014. 21:31

Abas Meitenes pateica... vnk- skaisti un precīzi...
Iemācīties atlaist iekšēji, izcīnīt ar sevi šo trako cīņu, un tad.... tad- negaidot vairs neko....varbūt. Bet tad jau tas būs "citā līmenī", man vsm tā šķiet..

Guna a. 6. jan 2014. 12:20

Neviens nav paturams ..., kurš aiziet nevar ..., atlaists - atgriežas !  

Elitá K. 6. jan 2014. 00:29

   par to,ka Vinju...atlaidi....SKAISTI !!!!

Autorizācija

Ienākt