...svētdienas rīta šaizīte...:)))
22. okt 2013. 13:51
Nu neticu un nekad neticēšu,ka ar mani tikai tā.......
Braucot mājās no Liepājas- jau pie Skrundas pēkšņi sajutās pavisam niecīga vajadzība pēc ...ha ha ha labierīcībām.
Nu tad tika apsvērta iespēja noturēties līdz Saldus autoostai Bet kas Tev deva-cilvēkus izlaida un uzņēma mērkaķa atrumā...un līdz ar to mana "vajadzība"arī uzņēma mērkaķa ātruma apgriezienus Lai kā centos par to nedomāt,domas pašas vienkārši domājās manā vietā
Brocēnos ierāpās tantuks ar paprāvām somām un iešvempās tieši blakus...Jēzus Marija.. nu par ko man tāds sods ,nodomāju,bet tad kad viņa izvilka paprāvu pudeli ar kolas dzērienu-un taisīja vaļā-ar varenu gāzes šņācienu-sapratu-tās ir manas beigas.
Pavisam nemanot tantuks uzsāka sarunu,ka braucot no mazbērniem-un šie viņai...kāpostiņus,ābolīšus-da hrenviņ zin ko salikuši līdzi....un tā runājot pavisam aizmirsās par spiedošo vajadzību
Tuvojoties Rīgai-meitai tika jau nodota komanda-sagaidīt-fiksi visu izņemt no rokām......
Bet protams,meitas platais smaids un vienīgais vārds----- "CIET "---------NEATTURĒJA NO FIKSĀ SKRĒJIENA UZ OTRO STĀVU -LĪDZ ATRADOS AR INVALĪDU VIENĀ TELPĀ !!!
Palaimējās,ka šis nebija uz ratiņiem-tad pateicu "von at sjuda"-...................
ŠITO LAIMI-AK,DIEVS.............
Atslegas vārdi: IZ DZĪVES-PERSONĪGĀS.0
Komentāri (104)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
22. okt 2013. 14:23Jā,jā....Kū.... meitenēm ta labi–pa labi ,bet tikko puikas,laiž pa kreisi tā tūlītās .....pagāni zin,tādi
Atis K. 22. okt 2013. 14:18Šis laikam ir tas gadījum,kad visi solidarizējās kā pret kopīgu ienaidnieku.
Atis K. 22. okt 2013. 14:15Tagad taču pret''zaļajām''pieturām cīnās.
Moon M. 22. okt 2013. 14:13k.k.-likās-ka pat piecelties nav iespējams,kur nu vēl kaut ko organizēt
Dzēsts profils
22. okt 2013. 14:12Grūti autobusam bija noorganizēt...meitenes pa labi...zēniem pa kreisi...vo nesaprotu
Dzēsts profils
22. okt 2013. 14:12man vienreiz arī tā bija...tolaik braucu uz Ogri...no Daugavpils puses...vienā nomaļākā pieturā,iekāpa pāris cilvēku un es tūļiņ pie šofera ...iedevu rubli ...lai pagaida....
Dzēsts profils
22. okt 2013. 14:12Nu kurš ta,ar nolaistām biksēm vēl par pasauli domā
Moon M. 22. okt 2013. 14:12afekta stāvoklī-da jeb ko !!!
Atis K. 22. okt 2013. 14:10Tad jau var arī nosist.
Moon M. 22. okt 2013. 14:09vai ne
Dzēsts profils
22. okt 2013. 14:09Kā saka - viss ir labs kas labi beidzas...
Moon M. 22. okt 2013. 14:09A.N.- -man liekas,ka es pat jau tā biju aizmirsusi visu uz pasaules.......... pat bez Tavas pases bildes
Moon M. 22. okt 2013. 14:07Tiešām -jo biju jau tikpat kā ar nolaistām garajām biksēm
Dzēsts profils
22. okt 2013. 14:07Domām est liels spēks tapē vajag ,pret visām dzīves likstām,nodrošināties laicīgi Ja piem. Tev būtu,pie rokas,palielināta mana pases bilde tad vajdzīgajā momentā ,viņu atverot Tu aizmirstu ne tikai to, uz kurieni brauc bet pat to, kā Tevi sauc ....
Dzēsts profils
22. okt 2013. 14:05Varu iedomāties tā invalīda pārbīļa pilnās acis...
Moon M. 22. okt 2013. 14:03Viens labums jau bija...............
Dzēsts profils
22. okt 2013. 14:01Labi , ka pa ceļam neviens dikti nesmīdināja...diez vai spētu " ciest"
Dzēsts profils
22. okt 2013. 14:00...ir gadījies
Moon M. 22. okt 2013. 13:58K.K. -tagad tik tiešām var pasmiet,bet tici-tad smiekli toč nenāca...
Atis K. 22. okt 2013. 13:58Jāā!Reizēm vajag tik mazu vietiņu pilnai laimei. Ir bijušu gadījumi.Pus karaļvavsti par sirds mājiņu.