Sadedz briljanta uguns strēlēs,
Izkūsti lietus maigajās šalkās.
Tu iejaucies citu dzīvēs,
Tagad tava sirdsapziņa maksās.
Tu esi pelnījis pelnus un naidu,
Sitienus kā pērkona dārdus.
Tevi ar pātagu gaidu,
Un sūtu skarbākos vārdus.
Izputi sāpīgā smilšu vētrā,
Noslīksti netīrā ūdens dzelmē,
Tava traģēdija manā prātā,
Tava nelaime mani veldzē.
/S.k./
Atslegas vārdi: MAZADZEJNIECE0
Īstais K. 11. sep 2012. 13:17Skaisti man patīk.
Frēzija v. 25. aug 2012. 00:05..... Tevī tik daudz naida
Dzēsts profils
24. aug 2012. 10:22Why?
Dzēsts profils
24. aug 2012. 09:37...paties prieks par kāda likstām---labpatikā noskatīties kā grimst---sadisms.
Bet sāp Tev vairāk, nekā pati atzīsti,--- katrs klupiens pie otra- mazs remdinājums tavai dvēselei...-kā atsvars. Tu esi Viņa varā.
Sandris X. 24. aug 2012. 09:18Te jau ne dzejniece , bet vārdotāja .. Pie tam ļauna ?
Dzēsts profils
24. aug 2012. 07:37Sāpināts cilvēks ne to vien var sarakstīt...bet jautājums,vai tas otrs ir tā vērts,lai viņa dēļ tā plosītos?
Ineta L. 24. aug 2012. 07:07Kaut kas traks, te jau pēc lāsta izklausās, oi, oi!
max m. 24. aug 2012. 01:31izskatàs,ka dzili sirsninà,kàds iekéries
Gundars Ī. 24. aug 2012. 01:26
Gundars Ī. 24. aug 2012. 01:10...ļoti skarbi, bet par to tev...pretī...
...I LOVE HATE YOU...