Es esmu ļoti nogurusi,
Tu saprati to, teici klusi,
Lai es no dzīves rūpēm pusi dodu tev.
Ja jaunības un laimes gana
Būtu tagad dzīvē manā,
Ar tevi dalītos.
Bet rūpes nesīšu es viena,
Es neuzkraušu tās nevienam,
Ar tam jau sarasts man diendienā,
Tās paliks man.
Bērzs uzkalnā ar vētru karo,
Un skaita pavasarus viens.
Tik tad ne vārda nesacīju.
Ka , dziļi mīlot , atraidīju
Tevi es.
/Cecīlija Dinere /
1959
Atslegas vārdi: attiecības doma1
Dzēsts profils
18. apr 2012. 09:23
valija o. 18. apr 2012. 08:56
Gunars s. 18. apr 2012. 07:57Vīrieši,neatklāj savas sāpes ciešanas, ( tuvākie pat nezin,domā ,viss ir labi )un pēkšni viņi vairs nav! Nu protams,ir čīkstētaji.Dzejolis patiesi labs!
IEVA I. 18. apr 2012. 07:02Kaija , paldies,
Man ir ļoti laba humora izjūta.paldies par to , ka ir dažreiz iespēja pasmaidīt, jo tas ļoti laba atslodze ikdienā.
Kurzemniece E. 18. apr 2012. 00:04un humors ir humors.
Inta J. 17. apr 2012. 23:31...Gundar...spīdoši...labāk nevar pateikt
IEVA I. 17. apr 2012. 23:21Gundar, ļoti pareizi pateici
Gundars Ī. 17. apr 2012. 23:09Tavs laiks ir Tava dzīve, un kam Tu dāvā stundu sava laika, tam Tu atdodi daļu savas dzīves...
IEVA I. 17. apr 2012. 23:06Patreiz es esmu laika trūkumā , jo daudz darba, bet tas viss ir pārejošs.
Nogurums nav no 1959/ gada , Tas ir gads kad dzeja tika publicēta žurnālā "Zvaigzne ", pārskatot var atrast daudz ko , kas arī mūsu gadsimtā ir arī aktuāls , jo dzeja vienmēr ir dzeja, ja tu to proti izprast.
Kurzemniece E. 17. apr 2012. 22:56vai no 1959. vēl nogurums nav pārgājis?
max m. 17. apr 2012. 22:50skumiigi..