...te nu mēs esam...
17. feb 2012. 20:11
Mēs dažādi varam pateikt to ko jūtam, to, kas dzīvo mūsos. To, kas mūs priecē vai skumdina. To, kas mūs satrauc vai mums ir vienaldzīgs. Mēs varam kliegt, sist un demolēt. Mēs varam ignorēt, noslēgties sevī un paiet garām. Bet mēs varam arī to uzrakstīt dzejā. Un varbūt kāds izlasīs un sajutīs tavu jūtu stīgas, varbūt pie kāda aizceļos gabaliņš tevis.
Tik interesanti neprātīga pasaule,
Kad gribas laimīgam būt –
Skaistumu rast.
Kad nepietiek mirkļu dvēselisku,
Bet pietiek vilinoši neveiksmīgu.
Izsmalcināti skaistu melodiju
Bezrūpīgi klausīties,
Līdz apjaust, es jau tepat vien esmu -
Ar rožu ziedu smaržu plaukstās,
Ar mīlestības pēkšņo mirkli.
/Dženija/
Atslegas vārdi: ne mana bet mūsu dzeja0
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
jana l. 18. feb 2012. 03:06Tieši tāpēc mēs esam tik interesanti, ka esam tik dažādi
Frēzija v. 17. feb 2012. 23:56 Apraksts un dzeja jauka, bet bilde man asociējas ar ....
- viņš no rīta -
... mīļā, kur ir manas cigaretes ... !?
.... tālāk sekojošais bildē
Kurzemniece E. 17. feb 2012. 23:46Viņa demonstrē,ka gredzens viņai nevajadzīgs.
alberts d. 17. feb 2012. 23:30un tas viss prasta antismēķēšansas reklāma...
uz V. 17. feb 2012. 21:44man iepatikās šī vieta dzejā, "Tik interesanti neprātīga pasaule,
Kad gribas laimīgam būt –
Skaistumu rast."
....u.t.t.
uz V. 17. feb 2012. 20:26...tas var būt kā pavērsiens un lauziens domāšanā... Màkslai nav jābūt tiešai, -bet uzvedinošai...
jautrite b. 17. feb 2012. 20:19tā cigarete tur nepiederas