VAI KRIEVU VALODA BŪS OTRA VALSTS VALODA?
Kā ir pasludinājusi Centrālā Vēlēšanu Komisija, no 2011,gada 1.novembra sāksies 1/10 daļas balsstiesīgo vēlētāju parakstu vākšana par krievu valodas pasludināšanu par otru valsts valodu. Tas ir likumsakarīgs process tam, ka jau apmēram pirms pusgada bija savākti ap 12000 notariāli apstiprinātu parakstu šai sakarā, un nu sācies parakstu vākšanas otrais posms. Atcerēsimies, ka vieniem no visnekaunīgākajiem Latvijas okupantiem - Osipovam un Lindermanam - tos izdevies savākt rekordīsā laikā – vien pāris mēnešos, kamēr nožēlojamais viltuspatriots Raivītis Dzintariņš savai idejai par tā dēvēto „skolu latviskošanu” parakstu vākšanas pirmajam posmam veltīja gandrīz gadu. Tā nu mēs redzam, ka naturalizētie okupanti un viņu līdzjutēji no pirmskara Latvijas nelojālo pilsoņu un viņu pēcnācēju puses nav jāmudina aizstāvēt savas intereses Latviešu zemē – viņi to dara aktīvi un perfekti; ar kaunu jāatzīst, ka mums šai ziņā no viņiem vēl ir daudz ko mācīties. Cita starpā vēlos atgādināt, ka, panākumu spārnoti, augšminētie darboņi jau sākuši vākt parakstus par nākamo „progresīvo” ideju – automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu vēl nenaturalizētajiem nepilsoņiem (okupantiem); domāju, ka arī šajā jautājumā vajadzīgie 10000 parakstu drīz būs savākti.
Tātad, lai šī nekaunīgā okupantu izvirzītā ideja nonāktu Saeimā uz balsošanu, ir jāsavāc ap 155 000 Latvijas pilsoņu-nodevēju paraksti. Osipovs un Lindermans lielīgi apgalvo, ka savākšot vismaz 300 000 parakstu, un, lai cik nebūtu šausmīgi to apzināties, īpaši tālu no patiesības arī manā prognozē viņi nav. Neloloju nekādas ilūzijas par to, ka vajadzīgais parakstu skaits netiks savākts – tiks diemžēl, un noteikti ar uzviju; varbūt, ka 300 000 parakstu tomēr nebūs, bet ap 200 000 – noteikti. Pēc tam šis likumprojekts nonāks uz Saeimas deputātu galda, tur to pagaidām vēl noraidīs, iespējams, ka taktisku apsvērumu dēļ pat visa „Saskaņas Centra” frakcija nebalsos par šo ideju, līdz ar to, tiks rīkots referendums. Tur nu mums, tautieši, tad būs jābūt vienotiem šī pasākuma ignorancē. Pretējā gadījumā daļa uz referendumu neies, daļa balsos „PRET”, taču tādejādi automātiski nodrošinās nepieciešamo kvorumu šim pasākumam, un tad mierīgi var iznākt tā, ka okupanti būs mūs uzvarējuši ne tikai bez tankiem, bet pat vienīga šāviena no viņu puses. Savukārt, ja uz referendumu atnāks tikai mūsu tautas ienaidnieki Latvijas pilsoņu vidū, tad ir liela cerība, ka viņu skaits tomēr nebūs pietiekams, lai referendums tiktu atzīts par oficiāli notikušu. Tātad, stingri būs jāuzstāj uz referenduma ignorēšanu! Bet nu labi, tas vēl ir nākotnes jautājums!  
Ko mums darīt šajā, pašreizējā situācijā, kā rīkoties Latvju Patriotiem? Domāju, ka vajadzības aģitēt nepiedalīties šajā parakstu vākšanā normālu Latviešu vidū nav, ja nu kāds ir tiktāl jau degradējies, ka gatavs pat šajā lietā atbalstīt okupantus, tāds vairs nav ne tikai Latvieša, bet pat cilvēka vārda cienīgs, un uzturēt kontaktus ar tādu tautieti nozīmē vien sevi pazemot. Tomēr savu labumu no šis akcijas mēs gan varam gūt. Mūsu pretinieki, izvirzot savus t.s. „argumentus” pret Latvijas dekolonizācijas ideju, parasti mēdz apgalvot, ka Latvijai un Latviešiem nelojālu cilvēku LR pilsoņu vidū esot ļoti maz – daži desmiti; nu, varbūt ļaunākajā gadījumā, daži simti, kas nekādus nopietnus draudus mūsu nācijas pastāvēšanai Tēvzemē nevarot radīt, absolūtais vairums cittautiešu Latvijā esot jau sen integrējušies un pat asimilējušies, tāpēc esot jābūt vismaz tikpat „slimam šizofrēniķim” kā A.Garda, lai celtu traci par krievu briesmām un pieprasītu kaut kādu tur dekolonizāciju veikt. Līdz šim mums nereti trūka argumentu, lai šādu apgalvojumu atspēkotu un spiestu viņiem atzīt acīmredzamo, ka „karalis ir kails”. Nu tagad šādi argumenti mums būs un ļoti pārliecinoši! Latvijai naidīgie cilvēciņi no dažādu šeit dzīvojošo tautību vidus paši sevi atklās un ierakstīs vismelnākajā sarakstā, kāds vien jebkad Latvijā ir pastāvējis! Un neviens vairs nevarēs noliegt acīmredzamo, ka Latvijas pilsoņu vidū ir vairāki simti tūkstošu tādu nožēlojamu radījumu, kas grib mūs, Latviešus, asimilēt un pārkrievot – ne jau kaut kur svešumā, bet tepat Latvijā – mūsu etniskajā Tēvzemē!  Tāpat būs interesanti pavērot, vai būs kaut viens drosmīgs, Latviešiem draudzīgs cittautietis, kurš publiski aicinās savus tautas brāļus nepiedalīties šajā nožēlojamajā Latviešu tautas iznīcināšanas idejas parakstu vākšanas kampaņā. Domāju, ka pēc šī okupantu triumfa mūsu tautas vairumam beidzot nokritīs klapes no acīm, un pat tādi mūsu bāleliņi, kam Dieviņš nav pārāk daudz prātiņa galviņā ielicis, pēdīgi sapratīs, ka tā dēvētā „integrācija” ir reālā dzīvē neīstenojams murgs, kas nedarbojas pat tādās valstīs, kur cittautiešu skaits nepārsniedz 20%, kur nu vēl mūsu okupētajā un kolonizētajā zemītē, kur svešinieku ir vismaz divreiz vairāk – ja ticam oficiālajiem statistikas datiem. Tātad, Latviešiem atliek tikai divas perspektīvas – sākt beidzot veikt Latvijas dekolonizāciju vai arī jau tuvākajā laikā neglābjami iet bojā, nekāda trešā ceļa te nav un nevar būt, un, ja kāds to vēl līdz šim nesaprata, tad šīs divas parakstu vākšanas un tām sekojošais referendums, ļoti ceru, beidzot liks viņu nožēlojamajām smadzenītēm sākt darboties pareizā virzienā.
Vēl ir kāds aspekts – Latvju Tautas Varonis Gunārs Astra reiz teica: „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs”. Toreiz zālē sēdošie čekisti smīnēja, klausoties „garīgi slima cilvēciņa murgainajos sapņos”, taču nepagāja pat 10 gadi, kad G.Astras pravietojums vismaz attiecīgā uz PSRS pastāvēšanu bija piepildījies. Arī es ticu un ceru, ka pienāks laiks, kad gan Latvijā, gan visā pasaulē atkal valdīs savas tautas Patrioti – Nacionālisti, līdzīgi kā starpkaru Eiropā, neatkārtojot, protams, viņu pieļautās kļūdas. Un tad šie nodevēju – otrās valsts valodas gribētāju - saraksti būs vislabākais apliecinājums tam, kuriem ļautiņiem, neatkarīgi no viņu tautības un pilsonības iegūšanas veida, pēdējā nekavējoties tiks atņemta, un viņiem skaitītu stundu laikā būs jāsavāc savas pekeles un jāpamet Latvija uz neatgriešanos. Lai to patur prātā tie, kas ar Latviešiem naidīgas idejas atbalstīšanu grib sariebt mūsu varturiem (nu gluži kā tai anekdotē – kalps sarieba savam saimniekam, divas dienas neēzdams), atbalstīt savu mīļoto pudeles brālīti – cittautieti, vai vēl kādu citu iemeslu dēļ iet un parakstīties par krievu valodu kā otru valsts valodu, proti, ar šādu rīcību viņi faktiski paraksta atteikšanos no Latvijas pilsonības un tiesībām dzīvot mūsu valsts teritorijā! Tā būs viņu galīgā izvēle, kuru mainīt vairs nebūs iespējams!
Bet mēs, Patrioti, no savas puses, cīnīsimies par to, lai murgu laiki izgaistu pēc iespējas ātrāk! Lai ienaidnieku aktivitātes mūs uz to mudina un cīņā stiprina!
PAR LATVIEŠU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

31.10.2011.                                Aivars Gedroics