***
Tavā sirdī mīlestības tik daudz,
Ka tajā visa pasaule plaukst,
Kad dzīves tumšās ēnas sāk gaist
Un gribas visbaltākās domas pasaulē laist...
Atslegas vārdi: bz i j0
                      Dzēsts   profils
                     25. dec 2010. 01:26Bet joprojām kāds sola , 
joprojām - kāds tic...
un nabaga zvaigznes 
krīt vēl aizvien ...
Frēzija v. 25. dec 2010. 01:20 Nēēē....,Ilga, zvaigznes tās nav, nedrīkst pieprasīt to,ko nevar dabūt......
  .........šai brīnišķīgajā pirmsvētku vakarā.......tas bij kaut  īpašs..........nezinu, ceru, ka Rīgā arī bij, bet tu nebiji ārā........
                      Dzēsts   profils
                     25. dec 2010. 01:20tāpēc jau,meitenes,eksistē sakāmais : labāk zīle rokā,nekā mednis kokā....itkā pavazāts teiciens,bet baigi jau trāpīgs....
                      Dzēsts   profils
                     25. dec 2010. 01:10Frēzij , tā no debesīm krīt kādam apsolītās , bet nenonestās zvaigznes ..., skaisti un skumji reizē ...
Frēzija v. 25. dec 2010. 01:03 Ilga, tad jau sanāk, ka pie manīm sabira daudz zvaigznes.......tās nebij zvaigznes, tas nebij sniegs, tas nebij arī lietus..........tas nāca no debesīm skanēdams, kad mani pasauca ārā paskatīties uz šo brīnumu, tas tik tiešām bij brīnums, ko es redzēju pirmo reizi.......... tas bij pirms plkst. 20.00.....
......man tas atgādināja krītošu sudrabu....un tavs ierakstiņš un bilde man kaut kā sagāja kopā   
                      Dzēsts   profils
                     25. dec 2010. 00:10
Kāds priecīgi sauca -
kā šodien vizuļo sniegs !
klusi nopūtās debess  -
tās kritušās zvaigznes ir ,
pa ko cilvēki bradā ,
un sauc par sniegu ...
tās ir zvaigznes ,
ko kāds apsola kādam 
no debesīm nonest ...
viņas gaida un gaida , 
līdz beidzot negaida vairs , 
un tad krīt , 
par sniegu lai kļūtu ...
  /esilga/