...eh,dzīve-dzīvīte...
29. jūn 2010. 20:46
Sidraba lāsēm rit laiks,
kā smiltis caur pirkstiem
tas nemanot izslīd
un aizklīst pa rudeņa vējiem
caur nedēļām, mēnešiem, gadiem.
Līdzi gadalaikiem.
Sidraba lāsēm rit laiks.
Tas negribot nodara sāpes
un laimes asaras piešķir.
Katru dienu pa vienai
laiks iever skanošās krellēs...
Bet sirds gadalaiki -
tie dienas neskaita...
/Sandra Ivanova/
Atslegas vārdi: Dzīve.29
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Moon M. 29. jūn 2010. 23:14Ilgucīt
Mīļš paldies par Valda Atāla dzejas rindām.Man patīk viņa rakstīšanas stils-ar savu asumiņu..nu man jau tādi patīk.........
Dzēsts profils
29. jūn 2010. 23:00Ja tu būtu ziedošs ķirša koks,
Tad es būtu maiga bite.
Ja tu būtu maiga bite,
Tad es būtu tevi gaidošs bišu strops.
Ja tu būtu mani gaidošs bišu strops,
Tad es būtu stropa mīļa zeme.
Ja tu būtu stropa mīļa zeme,
Tad es būtu debess pāri tai.
Ne tik tuvu debess zeme klāt
Tā viens otru varam izdziedāt
Ne tik tuvu, ka pat klusē viss
Kā ir zeme un ir debesis.
Ja tu būtu ziedošs ķirša koks,
Tad es būtu maiga bite.
Ja tu būtu maiga bite,
Tad es būtu tevi gaidošs bišu strops.
/Atāls/
Dzēsts profils
29. jūn 2010. 21:17dzīītei nav ne vainas
morgana b. 29. jūn 2010. 21:06
Moon M. 29. jūn 2010. 21:03....nu gan uzrāva uz ..........mazu raudieniņu............
Patriks X. 29. jūn 2010. 21:01
Dzēsts profils
29. jūn 2010. 20:51tas nozīmē, ka katra diena ir jādzīvo ar prieku..un jācenšas izmantot pēc iespējas vairāk iespēju, kuras dzīve mums sniedz..
Dzēsts profils
29. jūn 2010. 20:49šodien maskā uzkrāsoju vienaldzības balto krāsu.
ar melnu līnīju izsmieklu ap acīm apvelku.
melnās lūpās nicinājumu ievelku
un eju tev pretim pelēkās ielās.
tik to vienu tu neredzi,
kas manā mīma sejā-
es, tevi, nožēlojamā, mīlēju,
bet tu mani sārtā sadedzināji.
tik baltā pasaka gan nebij tik skaista
un nu kā padzīts suns tu lien man klāt.
ar mīma seju tev pretim eju.