Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaišums, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd.
Tas paliek un mirdz.
Atslegas vārdi: Smaids.6
Dzēsts profils
19. jūn 2010. 14:23Nevajag dzīvē izlikties- ja ir skumjas , tad tām arī jāizsāp un nav ko uzlikt smaidiņu. Nevienu jau neinteresē vai tēlo muļķi vai ko .Galvenais nesamākslot dzīvi
Dzēsts profils
18. jūn 2010. 23:16
morgana b. 18. jūn 2010. 22:44
Vilks V. 18. jūn 2010. 22:34Atnāk brīži,kad sāpes vai skumjas aizdzen smaidu no sejas... Tad galvenais ir grūtībās neaizmirst tn gaišumu ,ko Dvēselei deva smaids!
Moon M. 18. jūn 2010. 22:20
Dzēsts profils
18. jūn 2010. 22:19CIK DAUDZ DZĪVĒ SMAIDĪSI,TIK ARĪ DZĪVE TEV SMAIDĪS PRETĪ.
Vilks V. 18. jūn 2010. 22:17Ir brīži,kad sāpes vai skumjas aizdzen smaidu no sejas... Tad galvenais ir grūtībās neaizmirst tn gaišumu,ko deva smaids!
Dzēsts profils
18. jūn 2010. 21:20Viens no maniem mīļākajiem spārnotajiem teicieniem Reiz saņēmu to dāvanā,- nu ar to cenšos dzīvot. Un gluži pie vienas vietas, ka kāds var noturēt par pamuļķi. Smaidu. Jo tā vēlos.
Dzēsts profils
18. jūn 2010. 21:13Tas nezūd ,
ko izstaro sirds ...
tas sasildīt var
kādu citu -
kura nestaro
vairs ...
Moon M. 18. jūn 2010. 19:28....... .nekas jau cits neatliek...
Ingrida X. 18. jūn 2010. 19:27Smaidi, Jaukā, smaidi
Moon M. 18. jūn 2010. 19:13Ak,-Valdi,Valdi.............
Dzēsts profils
18. jūn 2010. 19:12Antiņ, pūt stabulē, prātiņ - nāc mājās
oome S. 18. jūn 2010. 19:08......Gaidu.............