Cilvēks pierod pie visa. Kādreiz arī patika apkarināties ; pat bija doma par tetovējumu, bet kopš pazaudēju mīļāko, darbu, sevi, nekas vairs nav svarīgs ; es pat jau sāku mazāk pievērst uzmanību, kā izskatos, kā jūtos, kā apkārtējie reaģē, skatās. Viss vienalga. Cilvēks var būt pliks, bet garā bagāts.

.... manas tik mega-mega nozīmīgās ķēdītes!
    Ar labu naksniņu visiem!

   Dagij! Arī man ir notikušas dīvainas lietas ar lietiņām, kuras ļoti nozīmīgas man.. Tā man gadiem kaklā vnm bija 2 sudraba ķēdītes: viena dēla dāvināta ar mana vārda 1.burtu "I", otra - meitas dāvināta ar eņģelīti.. Bet! - eņģelītis ar visu ķēdīti kkur pirms gada pazuda.. izmeklējos visur.. domāju - noslēpusies no manis, kā reizēm mēdz lietas no manis noslēpties, bet... neatradās joprojām.. Līdz pag.vasarā beidzot sapratu - pazudusi, bez pēdām.. Tad nopirkām jaunu sudraba ķēdīti, kurā iekārts akmentiņš no meitiņas - ar īpašu vēstījumu..
    Ne jau lietu, kuras mums tik vērtas, dārdzībā tā nozīme, ne tuvu! Bet tajā, ar kādu vēstījumu tās mums.. Saprotu Tevi, ļoti!!..

   Paldies, Linard, par daudzajām puķītēm!   Tu esi mans virtuālais draugs jau izsenis sen, esam bijuši uz nažiem (pats zini ), bet - tas nemaina to, cik daudz ko stāstām, uzticam viens otram, un - paldies Tev un Tavam foršajam dēlam par to, ka rūpu Jums joprojām!

   Man atkal kaut kas galīgi iet šķērsām - saplīsa mana skaistā ''apzeltītā'' rokassprādze.
Nē, tāpēc nejūtos "plika", bet asariņa nobira gan. Tā bija sprādzīte ar magnētiņiem (it kā tievēšanai   ). samēra lēta , bet jauka.

   Nez kas ir, k plīst viena rota aiz otras??? Trešā pusgada laikā.. hmm..