jap, čīkstēšanas izbeigšanu

ui, laikam padomāji ar to beigšanu, ko citu, ja ?

kad būšu Tavos apskāvienos, beigšu

tad beidz čīkstēt

kā vecos, labos laikos

Mes taču te atkal satikāmies

kas palaist vējā, to jau vairs nenoķert

Bet kā ar mūsu randiņu, Dagija?
Es joprojām mīlu un gaidu

Ansīt, paldies par.. ieteikumu..  
bet atteikšos.. negribu pāraudzināt lielu cilvēku.. jo neticu.. tādam procesam..
esmu 2 mēnešus veltījusi.. bet viss velti...
katram jāatrod spēki izrauties no "melna cauruma"

https://www.youtube.com/watch?v=sxO8D9wfias

Es nespēju ar cilvēkiem, man riebjas, kur tas vecuma smārds, turklāt fiziski nevaru un ar visu astmu man jau tur pēc desmit minūšu tur pavadīšanas jau rāva uz korķi un gaisa trūka.... Man jau šķiet, ka es vairs neko nespēju..... gribēju par sētnieku, bet manā vietā pieņēma darbā indieti, kaut vēl pirms diviem gadiem es smējos par to, ka es vispār varētu tik zemu krist, bet psihe sadragāta dēļ kā arī pazaudēju darbu un tagad mani nekur neņem, jo arī par apsargu vairs nevaru, jo tur cilvēki, bet es mēdzu kaut kur aizlidot sevī un aizmirsties dēļ kā arī visu pazaudēju.... mana mīļā jau atdusas trešo gadu dziļi zem zemes, bet es arī nomirt nespēju.... priekšā vēl tiesa un kas zin, ko man atkal piespriedīs

Rihard, tur jau tā lieta, ka pats esi sevi iespundējis savā cietumā (kkā gribas ticēt, ka esi patiess tajā, ko raksti..)
Neesmu nekāda visgudrīte, arī man ir gājis visvisādi, jā, bija laiks (paldies D.!, nu jau gadu 10+ pagātnē), kad mani tai cietumā, kurā sajutos esam, iespundēja nodevīgi cilvēki, pie tam, teikšu tieši!, ar vistuvākās draudzenes svētību.. Tas bija.. baigi.. jā, izvairījos iziet, kur cilvēki.. Un tad, lai glābtu sevi (kaut man ieteica tiesāties, biju tik sabrukusi, ka vnk nespēju uzsākt ko tādu..
Un tad aizdevos no darba/profesijas, kurā biju vairāk kā laba, uz aprūpes darbu Vācijā.. Vnk nespēju tai zemiskumā vairs pastāvēt. Vai Vācijā bija viegli? Kur nu? Bet darīju visu, kas darāms veselus 6 gadus - mainīju pamperus, mazgāju, baroju.. uttt., jo! - tie taču arī bija Cilvēki, kuriem mana sirsnība bija ļoti, ļoti nepieciešama!!..
Baigi gari, vai ne? Kāpēc to stāstu? Tāpēc, ka ne Tev vienam ir reizes, kad šķiet - viss, vairāk nespēju.. Mēs spējam vairāk, kā iedomājamies to esam! Saņemies!

Esmu sevi iespundējis pats savā cietumā.. man pat nav patīkami iziet uz balkona, kur vēl ārā, kur cilvēki....

Kā vari neapnikt pats sev, visu laiku tik žēlojoties?! Esi piekalts gultai? Vrb ratiņkrēslā? Tad - kas?!

Ir tikai pohas

Paliek tikai prieks!

KKādu vēl dziesmu,Dagij   Tad ņem šito .....paklusēšu ...un pāraudzini  
a to jau ,nudien,ir apnicis ar savu ņaudēšanu   Paņem un pārtaisi....par normālu džeku   Nē nu....zinu, ka nebūs viegli un tam vajadzēs laiku bet....vismaz kāds būs labumiņš–ko dosi cilvēcei un sabiedrībai   Un,ja kas,vienmēr palīdzēšu ar padomiem gan veselības,gan psiholoģiskajā,gan alkohola atkarības risināšanas problēmā  
p.p. Ja vajadzēs ,audzināšanai,pannu– sponsorēšu .

Ko vēlies, lai dziedu?

Ko tad dziedāsi Viņai?