Ja tu , cilvēks , tik dzīvo un dzīvo ,
Kā zivs pa ūdeni peldi -
Tā viegli , tā viegli ,
Tā skaisti , tā skaisti
Un necenties dziļāk redzēt ,
Tad notikt var lietas visdažādas .
    
       Nu , teiksim, es un spoguļi
       Vai liels spogulis ,
       Es un zibspuldze .
        / Tai patiesībā gan nav ne mazākās daļas ,
          Tik vien ir kā žilbina , bildīti miglina ! /

         Spogulis zina par Skaidrītes vājību   -
            Bildēties pašai spoguļa priekšā ,
             Kad vien tas signālu dod ...
              .... Bildītes top ,
                   Spogulis smaida ....
                  ..................................
                  Liekas - viss labi !
                   Liekas - viss pareizi ,
                   Ja vien ....
                  .......... Nerastos kāds ,
                              Kas saka : "' Nedari tā !
                               Met ārā tās bildes ,
                                Kas tapušas spoguļa varā ;
                                Tā - spēle ar tumsu ,
                                   Ar spoguļa atmiņu ,
                                     Tumsai kas rada ! ''

                         *          *             *              *
                                  Izdzēšu bildes no datora atmiņas ...
                                           ..............................
                                    Vai paliek tās spoguļa atmiņā  ?!
                                        / Tik ļoti negribētu to ! /
                    
  
  P, S : Neuztvert dzejoli kā jokošanos , bet nopietni. Es tikai tagad sāku dziļāk aizdomāties par spoguļiem kā tādiem . Kad runāju par tumsu , tad runa ir par neredzamo tumsas pusi. Spoguļi saglabā informāciju - gribam vai negribam! Kas to izmanto tālāk ?!
    
                  
       16.01. ''14
         / S. Grasmane /