Vai ticēsim pūpolu rīkstēm kas per,
kas maigi no slikta mūs izārstēt cer,
ja kādam patiesi nav slimības žēl,
tas nākamgad prasīs lai noper to vēl.  

Vai ticēsim zaķim kas Lieldienas sauc,
kas košākās krāsas uz olām prot jaukt,
kad gailis uz vistu jau paliekas pikts,
viņš domā,tai mīļākais uzradies cits.  

Vai ticēt var velnam,kas prātus prot jaukt,
uz nelāgām domām un darbiem mūs saukt,
tad varam kā vilki uz mēnesi kaukt,
vien sirdsmiers no krūtīm jau laukā būs rauts.  

Vai ticēsim Dievam,kas atklāsmi dod,
ka labais pār ļaunumu uzvaru rod,
ka piedodot ienaidnieks atbruņots būs..
vien teikts nav ko darīt,ja draugs nodod mūs.  

Kam ticēt, kam neticēt, kas to lai zin,
to cilvēce gadsimtu garumā min,
bet vienu gan varu es pačukstēt tev,
pats galvenais dzīvē - lai ticētu sev.  
(wnk andrejs)