Lai ari man patīk dažādas puķes tomēr man pašam nezināmu iemeslu dēļ, mani simpatizē pienenes

Nīlas ielejā basām kājām
ar mačeti bruņojusies,
gaidi ražu!

Čau! Klau! Kas Tu īsti esi?:)))

Arti, varu piekrist...klīvijas skaisti zied...

Mana mīļākā puķe jau gadu ir Klīvija:))) tagad zied:)

Ineta, paldies, un arī Tev lai krāsaini sapņi, arlabunakti!

Paldies, Ingrīda, par jaukiem vārdiem...varbūt arī man izdosies izrāpties no bēdu lejas, pagaidām nekā vairāk par cerībām nav. Lai Tev rīt saulaina diena, un visos sirds kambarīšos svētku sajūta. Lai Tev salda miega pele, arlabunakti!

Labu nakti, saldus sapņus un daudz to puķaino sapnīšu!

Un- paldies Tev un citiem sarunas biedriem par tik jauko, nesteidzīgo parunāšanos šovakar   Man jau patika ļoti paciemoties pie Tevis, Luna

Ingrid, bildi varēja pamanīt, tikai uzrakstu iepriekš neizdevās saburtot, bildīte tāda maaziņa bija..

nu vot, Luna, nu nav jabēdājas!!!!...kaut vai tāpēc vien, ka esi Luna!!! - gudra, smuka un silta; un vēl tāpēc, ka:

un arī Tevi, Luna!!!! MĪL!!!
/to man iedeva bērni, šurpbraucot; ar lācīšiem, kā jau savā blogā teicu, man vsp attiecības īpašas; pat sunītis man bija Lācītis!/

Manīju jau gan bilžuku ar tedy bear...

bet kāpēc pie manas puķvāzītes 20:56 to speciāli atstutēto 'zīmīti' neviens nepamanīja .. centos tad iekadrēt ar visu!!! pat ar sviestu pielipināju , jo cita līmmatereiāla man nebiaj pa rokai....un???? par velti????

Paldies, meitenes, ka tā jauki šovakar esat ienākušas manā blogā paciemoties..., patriekties ar jestrām sarunām...      tā arī sabēdāšanās pačibēja.

aha un nostaļģija, kam pēc jaukās sapņu zemes - bērnības dienām, kam pec majām.

Bet, cik labi, ka ir nets, šādos brīžos, kad esi svešumā..
vai ne?
vai , kad Tavejie aizbrauc svešumā.. parunajies, varbūt īsi, ne par visu, ko gribēji, bet ..ir labi!

nu vot, Luna- buberts bija!!!!

jā, man negribas te par daudz...Lunas blogā...bet- goda vārds!!!- ķeru kaifu, sakarīgi papļāpājot....viena līdzība ienāca prātā:
pirmie kosmonauti, tuvojoties Mēnesim, esot bijuši šokā no tā, ka vēsā spīdekļa vietā ieraudzījuši nedzīvu akmeni.....savukārt- Zeme, mūsu! Zeme!, no Mēness skatoties, starojusi sudrabainā gaismā.....
tā jau ir......ar tām māju lietām....

Ingrīda, Tev pieder idilliska mājvieta..., bet cerams, ka atgriezīsies taču!!!

Ineta, riktīgi sasmējos, atcerējos kā pusaugu gados biju ciemos pie draudzenes laukos, gulejām pec siena talkas kūtsaugšā, sākām atdarināt gan kaķu ņaudēšanu, gan gaiļu kikerigū, gan māvām, gan blējām...no rīta draudzenes mamma atrada kūtī no šausmām gandrīz noslīkušu aitu mēslos, bija apvēlusies uz muguras...sukas dabūjām, lai pielabinātos pusdienās saldajā izvārīju bubertu...

Ingrid, tās jau ir māju sajūtas, nekur nav tik labi ka majās..to jau zinam... novertējam, kad kaut kur aizdodamies.