...te nu mēs esam...
February 17 2012 20:11
Mēs dažādi varam pateikt to ko jūtam, to, kas dzīvo mūsos. To, kas mūs priecē vai skumdina. To, kas mūs satrauc vai mums ir vienaldzīgs. Mēs varam kliegt, sist un demolēt. Mēs varam ignorēt, noslēgties sevī un paiet garām. Bet mēs varam arī to uzrakstīt dzejā. Un varbūt kāds izlasīs un sajutīs tavu jūtu stīgas, varbūt pie kāda aizceļos gabaliņš tevis.
Tik interesanti neprātīga pasaule,
Kad gribas laimīgam būt –
Skaistumu rast.
Kad nepietiek mirkļu dvēselisku,
Bet pietiek vilinoši neveiksmīgu.
Izsmalcināti skaistu melodiju
Bezrūpīgi klausīties,
Līdz apjaust, es jau tepat vien esmu -
Ar rožu ziedu smaržu plaukstās,
Ar mīlestības pēkšņo mirkli.
/Dženija/
Keywords: ne mana bet mūsu dzeja0
Comments (7)
- Order:
- reverse
- direct
jana l. February 18 2012 03:06Tieši tāpēc mēs esam tik interesanti, ka esam tik dažādi
Frēzija v. February 17 2012 23:56 Apraksts un dzeja jauka, bet bilde man asociējas ar ....
- viņš no rīta -
... mīļā, kur ir manas cigaretes ... !?
.... tālāk sekojošais bildē
Kurzemniece E. February 17 2012 23:46Viņa demonstrē,ka gredzens viņai nevajadzīgs.
alberts d. February 17 2012 23:30un tas viss prasta antismēķēšansas reklāma...
uz V. February 17 2012 21:44man iepatikās šī vieta dzejā, "Tik interesanti neprātīga pasaule,
Kad gribas laimīgam būt –
Skaistumu rast."
....u.t.t.
uz V. February 17 2012 20:26...tas var būt kā pavērsiens un lauziens domāšanā... Màkslai nav jābūt tiešai, -bet uzvedinošai...
jautrite b. February 17 2012 20:19tā cigarete tur nepiederas