Sajūti,
Tikko plaukstošas leduspuķes smaržu.
Sadzirdi,
Nakts klusuma melodiju
Un mēnessgaismas šupuļdziesmu.
Saskati,
Kā sniegā pārvēršas viss.
Pieskaries,
Sasalušam ūdens pilienam,
Un atkausē to.
Tāpat es tevi vēlos sajust
Kā sevi pašu.
Dzirdēt katru tavu čukstā izteikto vārdu
Un elpas vilcienu.
Saskatī tevi
Dieva sūtītu eņģeli.
Pieskarties tev tā,
Kā sniegs pieskaras kailajai zemei.
Keywords: dzeja18355
Kurzemniece E. August 6 2011 00:10........leduspuķes Tavās acīs,leduspuķes Tavā smaidā,vārdi skan kā lausks -ko ar tādu iesākt var..........?
Gundars Ī. August 5 2011 22:22