.........izlasiiju shos vardus us gribeejaas padaliities ,ar sho dziives patiesibu......
Keywords: doma23288
Blocked profile
March 20 2011 15:56Es atkal nesen izlasīju šādu versiju- tu pat pusi nezināsi no tā, ko es būšu pa dzīvi aizmirsis
Jānis K. March 19 2011 11:33Es arī daudz, ko neaizmirstu.
linda r. March 19 2011 10:00a var but ta ari labak
Blocked profile
March 19 2011 00:06nav smadzenes japiesarno ar lietam ko var aizmirst
slikts c. March 18 2011 22:08Pārslogota operatīvā atmiņa bremzē visas sistēmas darbu.Misenē visu to un dzīvo!
Blocked profile
March 18 2011 21:48mmm..kas par dziesmu,klausos to pirmo reizi un smaidu..
Paldies,ako neko
Blocked profile
March 18 2011 21:42Noslīīīcināāājāāā!!!!!! Arlabunakti!
oome S. March 18 2011 21:38
Arlabunakti...Neptuun...
Blocked profile
March 18 2011 21:35Ak nāriņas nāriņas
oome S. March 18 2011 21:25ako neko ...loti tuvu....loti tuvuu....
Blocked profile
March 18 2011 21:23Tad nu par brīnišķīgo atmiņu mirkļiem atļaušos kādu dziesmiņu....
oome S. March 18 2011 21:23ne tikai par kopaa buushanu. kaa neita teica.... pat garaamejosam(nav ielikts peeginjaas,jo tikai garamejosh) var piesiet skatu un to atcereeties visu muuzu,bet vinjsh pat nenojaush,kaadu iespaidu ir atstaajis
Blocked profile
March 18 2011 21:19Bet atmiņas ta vienalga par vienu un to pašu,par jūsu kopābūšanu..
oome S. March 18 2011 21:17..ako neko...runaa,ka komleksi cilveeku padara vaaju.....
oome S. March 18 2011 21:16Maija.vinjam buss pavisam citas atminjas,ne taas kas man....
Blocked profile
March 18 2011 21:15Ilzīt Es ta ko–es neko
Blocked profile
March 18 2011 21:14Nu ja Sarmīt
Vējam vijole raud līdz
Stāsti manai meitenei, ka gaidu....
Lai gan
Viņš bij bagātnieks, es tik vijolnieks
Kā es varēju tam laimi atņemt
Blocked profile
March 18 2011 21:12Un tas otrs ,iespējams ,atcerēsies un neaizmirsīs to pusi,ko neatceries tu..
Ilze B. March 18 2011 21:10ako neko.............godīgas aces....godīgas!!!
Blocked profile
March 18 2011 21:08Nu nav jau vairs Sarmīt tie gadi kad taureņi iekšā–ārā
A par ko mēs tur runājām