Es piesaistu cilvēkus,,,pat runāt daudz nevajaga...pat uz ielas nāk klāt, lai parunātu...
reti kurš nevar pieņemt mani un otrādi!
Bet esmu pamanijusi ka daudzus mūlsina mans skatiens,,,un tas ir interesanti!
Laikam manās acīs ir redzams ka es skenēju cilvēkus,,,cenšoties ieraudzīt to ko viņi iespējams slēpj vai noklusē!!

Man gadās visādi. Parasti ir tā- kā es pret citiem, tā citi pret mani. Un otrādi.

Parasti cilvēki viens otru novērtē, bet vai ir normāli - novērtē tik kazu pērkot - mēs nemākam pat skatīties viens uz otru..............................................................

Tas veids ir vai nu izkopts,vai nu prasts.Galu gala tas veido priestatu par sevi citiem sabiedriba.Ir skatieni un blenzana,luresana.Vel trakaka ir nepiedieniga .

Cilvēki jūtas aplaimoti vienmēr,ja kāds izrāda patiesu labestīgu ieintresētību par viņa personību.Tātad visu nosaka tas ,cik patiesa ir tava ieintresētība par šo cilvēku,cik patiesi tu to dari.

...nezinu,vai dienu padara labāku vai sliktāku....bet attieksmi maina gan...ja gribi sev pretī pūķi...uzbrauc viņam...retais nenorezonēs...

Kā gan es to varu zināt,tas uzrunātais jau man nesaka, vai viņam būs laba diena vai slikta pēc sarunas ar mani...

pašu cilvēku jau tas laikam nemaina nekādi, bet iespaidu un noskaņojumu protams ka rada