Kā man gribas aizmirst veco,
Jaunas dzīves svaigumā.
Kā man gribas atveldzēties
Tavu jūtu maigumā.
Kā man gribas ieslēgt sirdi
Augstā jūtu spriegumā,
Lai tu mani pamanītu
Savas dabas liegumā.
Ātri griežas pasaulīte,
Kurā maldu ceļus klīstam.
Kā man gribas tevi mīlēt,
Tevi mīlēt tā-pa īstam!
Keywords: dzeja18355
Blocked profile
March 19 2010 00:47viegla bauda :)
zita z. March 18 2010 19:58Tās ir viena mirkļa iegribas :) Ja nē,tad tas ir nopietni...
Lollīte L. March 18 2010 08:36
Minka s. March 17 2010 23:32Vai šis skaistais dzejolītis VELTĪTS MAN???
Arvids C. March 17 2010 16:03Atklāsme. Kas gribas? No sacīt'nevar spriest. Var pārprast.
Blocked profile
March 17 2010 10:26Ir tāds teiciens:gribēt nav slikti !Ja radīsi saskaņu ar garīgo pasauli,pastāv iespēja ,ka vari kautko saņemt ,ko vēlies ! Bet tev ir jāmāk lūgties ,bet pretī arī ir jādod....tikai jāzin KAS ???????
Aleksandrs V. March 17 2010 08:38Ja gribās,tad ņem kājas pār pleciem un joz,lai piepildītu savu sapni
Blocked profile
March 16 2010 10:59
Blocked profile
March 16 2010 10:20skaisti vārdiņi!
Edgars K. March 16 2010 10:13
jānis O. March 16 2010 10:03Super
Blocked profile
March 16 2010 09:45kādreiz jau sapņi arī piepildās, lai Tavi sapņi pipildās un nenoklīst!
oome S. March 16 2010 09:23Man ari....
Ze B. March 16 2010 09:23Vēl viens gribulītis !